Projekta galvenais mērķis bija Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma kapacitātes paaugstināšana, palielinot piegāžu drošību un paplašinot tīklu integrāciju Baltijas valstīs. Projekta realizācijas rezultātā starpsavienojuma kapacitāte virzienā no Lietuvas uz Latviju ir pieaugusi līdz 6,48 miljoniem kubikmetru dabasgāzes diennaktī, savukārt pretējā virzienā līdz 6,24 miljoniem kubikmetru diennaktī.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) Enerģijas atveseļošanas programmas Baltijas starpsavienojumu plānu AS „Latvijas Gāze” un AB „Lietuvos Dujos” 2009. gada 14. jūlijā kopīgi iesniedza pieteikumu EK, vēloties piesaistīt finansējumu „Latvijas un Lietuvas divvirzienu starpsavienojuma kapacitātes paaugstināšanas projektam”. Saskaņā ar EK lēmumu, projekts bija jānoslēdz 2013. gada decembrī, bet tas veiksmīgi noslēdzās jau jūnijā, iesniedzot „Gala ziņojumu” par projekta realizāciju.
Projekta ietvaros darbi tika veikti gan Latvijas, gan Lietuvas teritorijā. Attiecīgi darbus veica AS „Latvijas Gāze” un AB „Lietuvos Dujos”.
Latvijā tika realizēti darbi pārvades sistēmā un Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Rīgas – Viļņas gāzesvadam tika izbūvēts jauns šķērsojums zem Daugavas upes, veicot 1300 metru garu horizontālu pazemes urbumu 30 metru dziļumā zem upes gultnes. Jaunais šķērsojums aizstāj novecojušo un diagnostikas darbiem nepiemēroto gāzesvadu. Savukārt gāzes krātuvē tika veikta 17 urbumu rekonstrukcija, paaugstinot to drošību un veiktspējas. Krātuves vecums ir vairāk kā 40 gadi un urbumu rekonstrukcija arī turpmāk būs AS Latvijas Gaze prioritāte, jo krātuve ir reģionāli stratēģisks objekts, kas nodrošina dabasgāzes uzglabāšanu Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas vajadzībām.
Lietuvā darbi arī tika veikti divos virzienos – Paņevežu gāzes kompresoru stacijas modernizācija un drošības paaugstināšana un Viļņas – Rīgas maģistrālā gāzesvada posmu rekonstrukcija, līnijkrānu nomaiņa un apvedlīniju izbūve, gāzesvadu atzaru pievienošana gāzes regulēšanas stacijām uz jaunizbūvēto paralēlo pārvades gāzesvadu un izolācijas savienojumu veidošana.
Kopējās projekta izmaksas bija EUR 29,6 milj., no tiem EUR 5,4 milj. tika ieguldīti Lietuvā un EUR 24,2 milj. Latvijā. 50% no investīcijām tika līdzfinansēti no EK Eiropas Enerģijas atveseļošanas programmas.
AS „Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis: “Latvijā veiktie darbi bija ļoti sarežģīti, jo darbi krātuvē tika veikti nepaturot tās darbību. Savukārt urbums zem Daugavas, kas ir lielākā upe Baltijā, bija unikāls risinājums. Krātuves nozīme reģionā pieaugs līdz ar jauniem piegādes ceļiem, tādēļ svarīgi ir jau laicīgi rūpēties par krātuves un starpsavienojumu jaudām un drošību. Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaiste mums bija jauna pieredze un jāsaka paldies par lielisko sadarbību Eiropas Komisijai un mūsu partneriem Lietuvā. Mēs noteikti ceram uz turpmāku sadarbību ar Eiropas Komisiju krātuves turpmākās modernizācijas un citu projektu realizēšanā, kas dos papildus drošību reģionā.”
AB „Lietuvos Dujos” valdes priekšsēdētājs Viktoras Valentukevičius: „Projekts, kas ir tēmēts uz starpvalstu kapacitātes paaugstināšanu ir lielisks piemērs tam, ko kopīgi var sasniegt Eiropas Savienības kaimiņvalstis, Eiropas Komisija un valsts pārvalde. Šo kopīgo iniciatīvu var uzskatīt par nozīmīgu ieguldījumu dabasgāzes piegāžu uzticamībā Lietuvas patērētājiem, jo tika paaugstināta dabasgāzes piegādes kapacitāte virzienā no un uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kā arī tirgus dalībniekiem Latvijā un Igaunijā, pilnā mērā izmantojot iespējas, ko sniedz gāzapgādes diversifikācijas projekti.”
Vinsents Makaris
Tel. + (371) 67 369 144
E-pasts: IR@lg.lv